Kā Pārstāt Kliegt Uz Saviem Bērniem

Izmēģini šos 10 paņēmienus, kā likt saviem bērniem Tevī ieklausīties bez balss pacelšanas.
Neviens no vecākiem neplāno kliegt uz saviem bērniem. Bet tad tiek izliets piens, tiek aizmirsta mugursoma vai suns paliek neizvests pastaigā. Pirms pacel savu balsi, padomā: kāpēc mēs ķeramies pie kliegšanas? Jo mēs nejūtamies sadzirdēti. Atslēga uz izvairīšanos no kliegšanas ir saprašana, ka, jo vairāk mēs kliedzam, lai būtu sadzirdēti, jo mazāk bērni patiesībā klausās. Lūk 10 paņēmieni, kā samazināt balss pacelšanu Tavās mājās.

kliegsana uz berniemFoto: Demi-Brooke, CC BY 2.0

Plāno uz priekšu.
Vai Tu vari noregulēt pulksteni vadoties pēc savas kliegšanas, kad neviens vēl nav gatavs braukt uz skolu? Ir vērts pamainīt stratēģiju sākot ar skolas dienu rītiem, sporta treniņiem, līdz pat iknedēļas ceļojumam pie vecmāmiņas. „Parasti problēmas rada tas, ka visiem ir vajadzīgs vairāk laiks,” saka Dr.Kenedija-Mūra. Pamēģini šo: esi gatava vēl pirms gatavi ir Tavi bērni, lai izvairītos no situācijas, ka centies uzkrāsot skropstas vai atrast mašīnas atslēgas, paralēli cenšoties tikt galā ar bērniem. Un izveido sarakstu, kas katram bērnam ir vajadzīgs un pārbaudi to, kad esi bērna istabas tuvumā (piemēram, Otrdiena: Jānītim vajadzīgs sporta tērps un flauta).

Precizē to, kas sagaidāms.
Tu vari teikt savam pirmskolas vecuma bērnam, lai sakārto savu spēļu laukumu piecas dienas pēc kārtas un sestajā dienā viņš to noteikti „aizmirsīs”. Tas ir tāpēc, ka viņam ir trīs gadi, nevis tādēļ, ka viņš cenšas Tevi izaicināt, saka daktere Kenedija-Mūra, tādēļ kliegšana nebūs labākais risinājums. Tu zini vislabāk, ko Tavs bērns spēj izturēt, tādēļ pieturies pie tā, ka sagaidi no viņa to, uz ko viņš tiešām ir spējīgs. Piemēram, Tu zini, ka Tavs piecgadnieks nav spējīgs pats kārtīgi sakārtot grāmatas uz plaukta, bet viņš tās var vismaz novākt no grīdas. Visu vajag darīt pamazām!

Iejūties lomās.
Kad pirmoreiz izdzirdi savu desmit gadus veco bērnu kliedzam uz savu jaunāko māsu (jo sevišķi, ka dzirdi viņu izmantojam frāzes, ko Tu izmanto), Tev būs lieliski pierādījumi tam, ka bērni komunicēt mācās vispirms un visvairāk tieši no Tevis, saka Vikija Hoefla, audzināšanas eksperte. „Vienu dienu Tavs bērns sāks ar Tevi runāt tādā veidā, kā Tu runā ar viņu”, tādēļ atgādini sev izmantot cieņpilnu toni un vārdus. Centies klusām atkārtot to, ko Tu saki („Kas Tev ir?”) un tad iedomājies, kā Tu justos, ja Tavs bērns to pašu teiktu Tev. Ai.

Izsaki brīdinājumus.
Dažreiz Tu nespēj apspiest savu vēlmi kliegt, bet, ja jūti, ka zaudē pacietību, „pasaki saviem bērniem un dod viņiem atļauju iziet no istabas pirms tas notiek”, iesaka Hoefla. (Viņiem jābūt vecākiem kā pirmskolas vecuma bērniem) „Tas iemāca uzņemties atbildību par saviem vārdiem un rīcību,” viņa saka, jo tas pasaka bērniem, ka mums visiem ir spēcīgas emocijas laiku pa laikam, bet mums tik un tā ir jārespektē vienam otra jūtas.

Novērs uzmanību uz ko citu.
Jūti sevī kāpjam dusmas, kad ienākot virtuvē ieraugi uz grīdas mētājamies apavus un trauku mazgājamo mašīnu, kas nav iztukšota? Pirms sāc kliegt uz saviem bērniem, novērs savu uzmanību uz ko citu, iesaka Hoefla. „Izmanto kādu stratēģiju vai pa rokai esošu priekšmetu, lai sevi nomierinātu, piemēram, saspied bumbu, apēd konfekti vai paskaties uz savu mīļāko ģimenes bildi.” Tā izdarīšana palīdzēs apslāpēt vēlmi kliegt un palīdzēs atgūt kontroli.

Atceries savu lomu.
Kad Tu ķeries pie kliegšanas, Tu zaudē daļu savas autoritātes. „Kliegšana pazemina vecāku līmeni līdz māsas vai brāļa, vai kādas citas līdzvērtīgas personas līmenim,” saka Dr. Kenedija-Mūra. Jūs nevarat prasīt cieņu no saviem bērniem, kliedzot uz viņiem, bet jūs varat radīt respektu rīkojoties kā atbildīga persona, runājot mierīgā, ieturētā manierē.

Nekad nepacel balsi.
Pat tad, kad Tu neesi dusmīga, Tu vari pieķert sevi kliedzam („pusdienas gatavas!”). Ja Tu padari klusu runāšanu par ikdienu, Tev nebūs vēlmes pacelt balsi arī citās situācijās, saka Dr.Kenedija-Mūra. Viens triks ko izmēģināt: Centies runāt ar saviem ģimenes locekļiem tikai tad, kad esat vienā telpā, cik vien bieži tas ir iespējams.

Domā kā skolotāja.
„Labākie skolotāji neuztver bērnu nepaklausīgu personiski, bet gan skatās uz to, kā iespēju kaut ko iemācīties,” saka Dr.Kenedija-Mūra. Tātad, ja Tavs bērns atstāj tukšu saldējuma kasti ledusskapī vai izmazgātas drēbes mirkstam veļasmašīnā, pajautā sev: ko viņam vajadzētu iemācīties un kā es viņam varētu to iemācīt? Piemēram, varbūt viņam vajadzīgs, ka pie ledusskapja atstāj zīmīti ar atgādinājumu vai arī viņš var gūt mācību no neizņemtas veļas no veļasmašīnas, kā piemēram, tad viņa futbola uniforma nebūtu gatava līdz sestdienas spēlei.

Pieej tuvāk.
Pieķer sevi kliedzot pie kāpnēm vai pagalmā? To bērniem ir pārāk vienkārši ignorēt, un tas tikai padara visu vēl ļaunāk – Tu turpini kliegt skaļāk, kamēr Tavi bērni turpina Tevi ignorēt. „Vecāki man bieži saka, ka viņi pasaka vienu un to pašu 14 reizes, bet bērni neklausās,” stāsta Dr.Kenedija-Mūra. „Tas tāpēc, ka viņš ir „atslēdzis” kliegšanu.” Ja jūsu bērns nav ieklausījies pirmoreiz, kad viņam ko sakāt, pieejiet viņam klāt, iegūstiet viņa uzmanību, nodibiniet acu kontaktu un runājiet ar viņu tieši, bet mierīgi.”

Iztēlojieties publiku.
Ja Jūs kliedzat pie atvērta loga, var gadīties, ka to dzird arī citi cilvēki, tādēļ padomājiet: ja telpā būtu Jūsu priekšnieks, labākais draugs vai vecmāmiņa. Vai arī tad Jūs kliegtu? Dr.Kenedija-Mūra piebilst:” Mēs bieži vien izturamies pret saviem tuvākajiem sliktāk kā pret paziņām.” Tāpēc pamēģini ieklausīties, kā tas varētu izklausīties no malas un tā vietā parādi labāko savu pusi.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

*