Stress Var Būt Lipīgs

Pētnieki Eiropā ir atklājuši, ka vienkārša stresa pilnas situācijas redzēšana var būt pietiekošs stimuls, lai tavā organismā sāktu izdalīties stresa hormons kortizols.  Pētījumā atklājās, ka empātisks stress rodas galvenokārt, kad persona, kas redz stresa situāciju un cilvēks, kas to pārdzīvo ir partnerattiecībās. Lai vai kā, citiem cilvēkiem, lai viņos rastos trauksmes sajūta, pietika vien ar to, ka tiek redzēti satraukti svešinieki ar video starpniecību.

Mūsu stresa pilnajā sabiedrībā, empātiskā stresa fenomens nedrīkstētu tikt ignorēts no mediķu puses. Stress ir lielākais veselības drauds mūsdienu sabiedrībā. Tas rada daudz psiholoģisku problēmu, tādu kā izdegšana, depresija un nemiers. Pat tie, kas dzīvo šķietami mierīgu dzīvi, nonāk kontaktā ar satrauktiem indivīdiem. Vai tas ir darbā, vai televizoru skatoties, kāds vienmēr piedzīvo stresu un šis stress var ietekmēt apkārtējo vidi, ko iespējams izmērīt pēc tā, cik ļoti izdalās stresa hormons kortizols.

stress ir lipīgsFoto: Emergency Brake, CC BY 2.0

Fakts, ka patiešām var izmērīt empātisko stresu pateicoties šī hormona izdalei organismā, ir fantastisks. Tas ir ļoti būtiski, ņemot vērā, ka daudzi pētījumi piedzīvo sarežģījumus, kad ir jānosaka primārais stresa līmenis, lai veiktu izpēti. Pētnieki atklāja, ka empātiskā stresa reakcijas var būt atkarīgas no („aizstājošais stress’) vai proporcionālas („stresa rezonanse”) stresa reakcijām, ko piedzīvo stresa pārņemts indivīds.

Tikai pieci procenti no personām, kas piedalījās stresa testā, spēja palikt mierīgi; pārējiem parādījās paaugstināts kortizola līmenis. 26% no dalībniekiem, kas tikai novēroja un paši nebija pakļauti stresam, tik un tā uzrādīja paaugstinātu kortizola līmeni. Efekts bija īpaši stiprs, kad novērotājs un indivīds, kas piedzīvoja stresu bija partnerattiecībās (40%). Pat novērojot pilnīgus svešiniekus, stresa līmenis paaugstinājās 10% cilvēku. Respektīvi, emocionāla tuvība ietekmē, bet tas nav noteicošais faktors lai piedzīvotu empātisku stresu. Kad novērotāji skatījās caur stiklu (kas no otras puses ir spogulis), 30% piedzīvoja stresu. Kad stresa testu rādija video, tik un tā 24% vērotāju paaugstinājās stresa hormona līmenis. Tas nozīmē, ka pat televīzijas programmas, kas attēlo citu cilvēku raizes, var radīt stresu skatītājiem. „Stress ir ļoti lipīgs.”

Eksperti saka, ka stress kļūst par problēmu, ja tas ir hronisks. Citreiz stress var būt pat noderīgs, jo uztur modru ķermeni. Stresa hormonam protams ir saistība ar evolūciju. Kad sajūti briesmas, tu gribi lai tavs ķermenis uz to reaģē. Tomēr pārlieku paaugstināts stresa hormona līmenis nav labs. Tam ir negatīva ietekme uz imūno sistēmu un neirotoksīniem ilgtermiņā.

Tiem cilvēkiem, kuru darbs saistīts ar aprūpi vai kuriem ģimenes locekļiem ir hronisks stress, ir paaugstināts risks ciest no potenciāli kaitīgām sekām, ko rada empātisks stress. Jebkuram, kam ir saskare ar citu cilvēku ciešanām vai stresu, ir lielāks risks ciest no tā arī pašam. Pētījumi arī parādīja, ka vīrieši un sievietes pārdzīvo stresa reakcijas vienlīdzīgi. Sievietes uzskata sevi par vairāk empātiskām, nekā vīrieši uzskatīja sevi. Taču šim pašvērtējumam izrādījās nav būtiskas nozīmes.

Pētījumi nākotnē ir tendēti noskaidrot, kā tieši stress rodas un kā novērst tā radīto negatīvo ietekmi uz sabiedrību.

One comment

  1. Stress nav labs..

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

*